Saeimas Budžeta un finanšu komisija ir pabeigusi darbu pie jauna likumprojekta, kas būtiski mainīs līdzšinējo pensiju sistēmu tiesnešiem un prokuroriem.
Plānots, ka no 2027. gada spēkā stāsies jauna kārtība, ieviešot tā saucamās speciālās pensijas. Šīs izmaiņas ir izraisījušas plašas diskusijas starp valdības pārstāvjiem un tiesu varu, jo katra puse uz jautājumu raugās no sava skatupunkta.
Kāpēc tiek plānota reforma
Galvenais iemesls izmaiņām ir vēlme padarīt pensiju sistēmu taisnīgāku pret visiem iedzīvotājiem. Valsts kancelejas dati rāda, ka šobrīd tieši tiesnešiem un prokuroriem ir vislielākās izdienas pensijas valstī. Vidēji tiesneši pensijā saņem vairāk nekā 3180 eiro, savukārt prokuroriem šī summa pārsniedz 2800 eiro. Turklāt šo pensiju apmērs pieaug ļoti strauji.
Komisijas vadītāja Anda Čakša skaidro, ka vēsturiski lielās izdienas pensijas tika ieviestas kā kompensācija par salīdzinoši mazām algām. Tomēr laika gaitā tiesnešu un prokuroru atalgojums ir būtiski audzis, tāpēc vecā sistēma vairs neatbilst šodienas situācijai. Reformas mērķis ir panākt, lai valsts atbalsts būtu samērīgs ar to, ko saņem pārējie sabiedrības locekļi pēc sava darba mūža beigām.
Tiesu varas pārstāvjiem ir cits viedoklis. Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzskata, ka šādas izmaiņas nedrīkst ieviest sasteigti. Viņš norāda, ka tiesnešu neatkarība un sociālās garantijas ir aizsargātas ar Satversmi. Pēc viņa teiktā, līdz šim nav ievērota īpašā kārtība, kādā šādi jautājumi būtu jāskata.
Tieslietu padome uzsver, ka pensija nav tikai pabalsts, bet gan viens no instrumentiem, kas palīdz piesaistīt darbam tiesu sistēmā augsti kvalificētus speciālistus. Viņu ieskatā, plānotā reforma samazinās pensiju apmēru un liks strādāt ilgāk, kas varētu mazināt profesijas pievilcību un ietekmēt tiesnešu tiesisko paļāvību uz valsti.
Kas tieši mainīsies pēc 2027. gada
Jaunā kārtība visvairāk skars tos, kuri darbu šajos amatos uzsāks tikai pēc 2027. gada sākuma vai kuriem tobrīd būs mazs darba stāžs. Svarīgi zināt, ka tos cilvēkus, kuri jau šobrīd saņem izdienas pensijas, šīs izmaiņas nekādā veidā neietekmēs.
Lai nākotnē saņemtu speciālo pensiju, būs jāizpilda vairāki nosacījumi:
Kopējam darba stāžam būs jābūt vismaz 25 gadiem.
No šī stāža vismaz pēdējie desmit gadi būs jānostrādā tiesneša, prokurora vai tiesībsarga amatā.
Personai būs jāsasniedz vispārējais vecuma pensijas vecums.
Izņēmums būs gadījumi, kad darbu nākas pamest veselības stāvokļa dēļ. Tad pensiju varēs saņem, ja ir 25 gadu kopējais stāžs un pēdējie trīs gadi aizvadīti attiecīgajā amatā.
Viena no būtiskākajām izmaiņām skars prokurorus. Pašlaik prokurori var doties izdienas pensijā jau no 50 gadu vecuma, ja ir sakrāts vajadzīgais stāžs. Jaunais plāns paredz šo vecuma slieksni pakāpeniski paaugstināt par 15 gadiem. Galarezultātā prokuroriem, tāpat kā tiesnešiem, pensionēšanās vecums būs 65 gadi.
Valsts kanceleja prognozē, ka bez šīs reformas izdevumi izdienas pensijām nākotnē kļūtu par milzīgu slogu valsts budžetam. Aprēķini rāda, ka ap 2050. gadu šīm izmaksām būtu nepieciešams aptuveni viens miljards eiro gadā. Paaugstinot pensionēšanās vecumu, valsts cer, ka pieredzējuši speciālisti ilgāk paliks darba tirgū, turpinās saņemt algas un maksāt nodokļus, tādējādi stiprinot kopējo sociālās apdrošināšanas sistēmu.
